Aktualitātes

Aizejošais 2020. gads ir bijis pagrieziena, izaicinājumu un pārdomu pilns. Gads, kurā Eiropas Komisija nāca klajā ar ambiciozu mērķi doties Zaļā kursa virzienā, izvirzot vairākas nozīmīgas un visaptverošas stratēģijas, kas vērstas uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku saimniekošanu, vienlaikus nodrošinot klimata neitralitāti, lauksaimniecības dzīvotspēju un drošu un ilgtspējīgu pārtikas piegādi.  

TOP diskusiju un sarunu temati: Zaļais līgums, “No lauka līdz galdam”, bioloģiskā daudzveidība, kopējā lauksaimniecības politika, klimata pārmaiņas, emisijas, aprites ekonomika.

 Zaļais kurss skaidri izvirza ambiciozu uzdevumu - samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, vienlaikus palielinot bioloģiskās saimniekošanas platības līdz 25% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās platības līdz 2030. gadam. Nozare ir gatava atbalstīt izvirzītos mērķus, ja vien tie atspoguļo ietekmes novērtējuma rezultātus. Šobrīd ierosinājums samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50% nešķiet reāls, kā arī nav redzams pamatojums, ka tas varētu dot vēlamo ietekmi uz ilgtspējīgāku pārtikas ražošanas modeli.

Esošās likumdošanas labāka īstenošana varētu palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām un ieviest tirgū jaunas tehnoloģijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību. Nozarei ir bažas par to, ka Eiropas normatīvā un politiskā vide arvien mazāk ir atvērta inovāciju attīstībai un piemērošanai augu aizsardzības nozarē. Pārskatāmā nākotnē Eiropas lauksaimnieki turpinās zaudēt pieejamos risinājumus ātrāk, nekā iespējams izstrādāt un ieviest ražošanā jaunus. Svarīgi atzīmēt, ka kopumā ķīmiskās un bioloģiski darbīgās vielas ir jāuzskata par papildu risinājumiem, nevis tiešu to aizstāšanu.

Apzināmies, ka augu aizsardzības nozarei arī turpmāk būs ļoti būtiska loma lauksaimnieku atbalstīšanā risinājumu nodrošināšanā. Nozare ir apņēmusies piedalīties Komisijas centienos rast ilgtspējīgus risinājumus, lai lauksaimniekiem piedāvātu arvien videi draudzīgākus ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu un biopesticīdu risinājumus, un iespēju piemērot precīzās tehnoloģijas ilgtspējīgai lauksaimniecībai.

Aizejošā gadā liels un ietekmīgs spēlētājs bija COVID-19. Tas radīja tādu izteikti negatīvu blakusparādību kā sabiedrības sadalīšanos vairākos burbuļos ne tikai veselības, vides, bet arī lauksaimniecības jomā.  Šķiet, ka tik apzināti spēcīgs un bieži nepamatots uzbrukums lauksaimniekiem, kāds tas bija aizejošā gadā, vērojams simts gados reizi, līdzīgi kā ar pandēmiju.

Lai Jaunajā gadā mazāk burbuļu, vairāk vērtīgu sarunu un dialogu vienam ar otru, un pāri visam veselība!


« Atpakaļ